PILSĒTU TEKSTI KĀ LINGVISTISKĀS AINAVAS STĀSTI

  Tīmeklī var atrast daudz ieteikumu, kā veiksmīgāk sagatavoties un piemēroti uzvesties darba intervijā, taču, šķiet, laikam ejot, šis lietišķās sarunas veids mainās. Ātrās ēdināšanas uzņēmums "Hesburger" reklāmā - darba sludinājumā - rāda vienu piemēru.    Fotogrāfijā mēs redzam, ka kandidāte ir apbruņojusies ar pakalpojumu sfērā ļoti nepieciešamu un būtisku prasmi - spēju nofotografēt sevi un apstrādāt pašbildes. Tas ir svarīgi, jo nevar taču apkalpot cilvēkus bez izpratnes par kvalitatīvas fotogrāfijas uzņemšanu un pašpārliecības par savu izskatu no dažādiem cilvēku rindu rakursiem. Lai gan kandidātes tēls tieši nepasaka  to,  skaidrs, ka viņai piemīt prasme labi izskatīties un nedaudz neveikli izteikties latviešu valodā. Darba meklētāja lieto saīsinājumu (pro < profesionāle) un  pāris anglicismu (selfiji = pašbildes, emoji = emocijzīmes), droši vien tamdēļ, lai izteiktos saprotami visiem, "pa vienkāršo".      Intervētājas jautājums par darba pieredzi

       Jau ilgāku laiku kolekcionēju lingvistiskās ainavas  tekstus rokrakstā , kas redzami skatlogos, pie durvīm, uz statīviem. Šie lingvistiskās ainavas teksti ir interesanti, jo ir viegli un lēti izveidojami, vienkārši izvietojami, arī tikpat ērti "novācami", ja zaudē aktualitāti vai sagādā nez kādas  (iedomātas vai reālas) problēmas. Tāpat tie ir brīnišķīgi atšķirīgo rokrakstu piemēri. Par šiem tekstiem drīzumā taps zinātniski apdomāts referāts un kāds populārzinātnisks ieraksts arī te - emuārā. Šoreiz vēlos teikt dažus vārdus par tekstiem svētku laikā.      Gaismas festivāla "Staro Rīga" laikā un LR Proklamēšanas dienā stundām vien izriņķoju pa Rīgas centru un Vecrīgu, ne tikai baudot apkārt notiekošo, bet arī pievēršot uzmanību tekstiem, kas daudzos gadījumos pielāgoti pasākumiem un to viesiem. Kā jau minēju, mani interesēja tieši publiskie rokraksti , kas uzskatāmi par pagaidu, situācijai pielāgotiem tekstiem (atšķirībā, piem., no uzņēmuma nosauk

Vispārīgam ieskatam par divu Baltijas valstu galvaspilsētu lingvistisko ainavu var noderēt divu Tallinas Universitātes pētnieču ( Anna Vershik un Marleen Kedars ) PP prezentācij a (2019) angļu valodā. Jādomā, ka tas ir jaunās zinātnieces, doktorantes veikums (prezentācijā nav izdzēsti A.Veršikas komentāri :-)). Uzmanību piesaistīja: zīmēta aizlieguma zīme ar verbālu aizliegumu rokrakstā uz soliņa Tallinā lietotais termins "linguistic fetish"  Viļņā aplūkotajās ielās nav tekstu valodās, kurās runā visbiežākie pilsētas viesi, tūristi

    Te ir daži interesanti  emuāri vai to ieraksti angļu valodā par lingvistiskās ainavas izpēti citviet pasaulē: Studentu emuāra ieraksti par Groningenas lingvistisko ainavu Nīderlandē -  http://minoritismblog.blogspot.com/2015/11/student-blog-linguistic-landscapes.html ,  http://minoritismblog.blogspot.com/2015/10/student-blog-linguistic-landscapes-1.html ,  http://minoritismblog.blogspot.com/2015/10/student-blog-linguistic-landscapes-2.html Emuāra sadaļa par lingvistisko ainavu Lielbritānijā  -  https://tlangblog.wordpress.com/category/linguistic-landscaping/ Emuārs par vienu studentu pētniecisko projektu (2018) ar lingvistiskās ainavas izpētes metodoloģiju, gaitu un rezultātiem Šveicē -  https://sepia2.unil.ch/wp/garrido/?cat=-1   Studentu veidots emuārs par angļu valodas lietojumu Somijā (t.sk. tās pilsētu lingvistiskajā ainavā) -  https://englishinfinland2016.wordpress.com/category/2-essays-exploring-linguistic-landscapes-in-finland/ Emuārs ar daudziem iesūtītiem pilsētu

Ļoti skaidri un spilgti atceros savu pirmo saskari ar lingvistiskās ainavas izpēti  2008. gadā. Studējot filoloģiju Rēzeknes Augstskolā (tag. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā vai RTA),  mēs - filoloģijas maģistrantes -   docenta Haiko F. Martena ( Heiko F. Marten )  vadībā devāmies laukā "valodu izlūkos", lai pēc tam mācītos iegūtos datus grupēt, analizēt un interpretēt. Gāja ļoti dažādi, bieži vien  j autājumu bija vairāk nekā atbilžu, taču pētnieciskais process bija ļoti interesants :) Joprojām tas tāds liekas; vienmēr jūtos mazliet satraukti, attīstot kādu jaunu ideju vai projektiņu.  Tradīcijas turpinās. Man bija patiess prieks lasīt RTA studentes Lindas Lazovskas raitā valodā uzrakstīto pieredzes stāstu par lingvistiskās ainavas izpēti kopā ar profesori Sanitu Lazdiņu . Ar abu atļauju publicēju to nemainītu šeit. “ Rēzeknes lingvistiskā ainava"   Bija 8. oktobra devītā stunda, kad sāku posties uz skolu. Paņēmu no grāmatu plaukta kladi un kopētos mate

    Nespējot aizmirst reklāmu mainības tēmu, sāku uzmanīgāk vērot  sabiedriskā transporta pieturas,  ēku sienas un skatlogus Rīgā. Mazliet amizanta ir tā skaņa, lielformāta tekstiem  (afišām, reklāmām) nomainoties tramvaja, autobusu vai trolejbusu pieturu nojumju dubultsienās. Tāds kā signāls - Pievērs man, lūdzu, uzmanību! :) Taču šoreiz par kaut ko citu. Aizvakar (09.11.2019) pamanīju vidēja lieluma divus ekrānus 11. novembra krastmalā 17, piestiprinātus pie loga, kas mazāk nekā minūtes laikā nomainīja 7 reklāmas (divas no tām bija identiskas). Tātad tiek pieņemts, ka lasītājam pietiek ar ~10 sekundēm vienas reklāmas izlasīšanai.  Abi ekrāni demonstrēja to pašu saturu ar nelielu laika nobīdi, respektīvi, abi ekrāni vienlaicīgi rādīja atšķirīgas reklāmas no tā paša "reklāmu rullīša".     Šie digitālie teksti reklamē uzņēmumu "Euro Live Technologies". Tiešā veidā tas ir redzams pirmajā un pēdējā "slaidā" vai digitālajā reklāmā, kurā ir redzams logoti

    Lingvistiskā ainava ir mainīga laikā un dažviet apvieno vairākus laikus vienkopus.   Pilsētu tekstu mainību nosaka politiskās un sociālās pārmaiņas, piemēram, Latvijas Republikas proklamēšana pakāpeniski veicināja divvalodīgo (latviešu un krievu valodā) tekstu aizstāšanu ar monolingvāliem tekstiem latviešu valodā, brīvais tirgus ir palielinājis tekstu skaitu, kas uzrakstīti  svešvalodās.  Daugavpils lingvistiskā ainava 19.gs. sākumā neizskatījās tāpat kā 21.gs. sākumā. Pārmaiņas notiek arī īsākā laika periodā, piemēram, jauna tirdzniecības centra vai izglītības iestādes atvēršana ir saistīta ar jauniem tekstiem, tāpat teātru, koncertzāļu un kinoteātru repertuāra maiņu demostrē jaunizvietotās afišas.    Savukārt spilgtākie piemēri, kas ataino lingvistiskās ainavas "sastingušo laiku", ir mūsdienu māju numurzīmes līdzās senākām plāksnītēm ar ielu nosaukumiem divās valodās , vides reklāmas no padomju laika vai afišas, kas, atrodoties  līdzās aktuālām afišā m,  retrospe

Ja tevi interesē  grafiti un vēlies uzzināt kaut ko vairāk par tiem, te ir saraksts ar noderīgām publikācijām un tīmekļa rakstiem: Sedliņa, A. (2007). Graffiti Latvijā . Rīga: Raktuve. Seņkāne, S. (2008). Grafiti kā komunikācijas veids. Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 297.–300. lpp. Joma, D. (2009). Nesankcionēti grafiti uzraksti Latvijā. Vārds un tā pētīšanas aspekti: rakstu krājums 13 (1). Liepāja: LiePa. 91.–97. lpp. Pošeiko, S. (2013). Grafiti pilsētvidē: vēsture, izveide, uztvere. Linguistica Lettica 21 . Latviešu valodas institūta rakstu krājums. Rīga, 133.–166. lpp. Pošeiko, S. (2018). Revaluation of graffiti as unwanted texts in language acquisition. Badania nad językiem i kultura. Tom III. Brudnę, odrażające, niechciane w kulturze . Poznania: Uni-Druk, 101–112. Pošeiko, S. (2018). Multimodāli teksti latviešu valodas apguvē: zināšanām, prasmēm, emocijām. Tagad. Zinātniski m

Interesējoties par pilsētās izvietotām afišām , var ielūkoties šādos rakstos: Bušs, O. (2008). Minimāla teksta maksimāla analīze jeb Valodnieks lasa afišu. No ģermānismiem līdz superlatīvam . Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 267.-268. lpp . Pošeiko, S. (2012). Afiša kā interaktīva valodas zīme Rēzeknes pilsētas ainavā. VIA SCIENTIARUM 1.  Liepāja,  Ventspils, 225.–242. lpp.

        Pilsētu teksti mainās līdzi laikam. Ja 20.gs. sākumā Rīgas lingvistiskajā ainavā bija gana bieži lasāmi apjomīgi teksti vienā valodā vai vairākās valodās bez ilustrācijām, tad šobrīd šādi teksti ir retums. Mēs esam pieraduši uztvert tekstus, ko veido rakstveida informācija un attēli (galvenokārt fotogrāfijas). Bieži vien sanāk, ka tieši attēli nodod galveno informāciju, it kā jauši-nejauši rakstveida tekstu nobīdot sekundārā pozīcijā. Taču nu jau attēliem ir pievienojušies citi semiotiskie līdzekļi: digitāla tekstu nomaiņa, audio ieraksti, atsevišķu burtu, vārdu vai teksta daļu mirgošana u.tml. Multimodālo tekstu izveides līdzekļu un paņēmienu izmantojuma iespējas ir paplašinājušās.       Multimodāli teksti ir tādi teksti, kuros  nozīme ir izteikta ar atšķirīgiem semiotiskiem resursiem, modiem: vairākām valodām vai valodas variantiem, atšķirīgiem valodas stiliem, runas vai rakstu valodu, klātienes tekstu vai ierakstu, statiskiem vai kustīgiem attēliem (fotogrāfijām, zīmē

Fotogrāfijas no lingvistiskās ainavas izpētes Baltijas valstu deviņās pilsētās (Daugavpils, Ventspils, Valmiera; Alytus, Visaginas, Druskininkai; Parnu, Narva, Viljandi) ir apkopotas šeit:  http://lldata.ru.lv/ . Datu ieguves laiks 2008.-2015.gads. Senas fotogrāfijas un pastkartes no Rīgas:  https://www.difmoe.eu/d/search/?sort=relevance&accessibility=all&q=Riga Senas fotogrāfijas no Latvijas pilsētām: https://zudusilatvija.lv/ Fotogrāfijas no Padomju Rīgas: http://hvatit-buhaty.livejournal.com/2495.html Senas fotogrāfijas no Rīgas: https://stacija.org/category/vesture/sena-riga/ Fotogrāfijas un video ar redzamiem Latvijas pilsētu tekstiem:  http://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/search/photo

   Pavisam nejauši sociālajā tīklā  Facebook uzgāju mājaslapu "Profānie fonti", kurā apkopotas fotogrāfijas no dažādām Latvijas pilsētām. Tās nav pašbildes, ne dzīvnieku bildes, ne arī gleznainu ainavu fotogrāfijas. Tās ir atšķirīgu burtveidolu, tekstu un ēku fotoliecības cilvēku veidotā vidē.     Patiesas intereses vadīta atradu arī brīnumjauku izdevumu "Burti. Zīmes. Vide. Burtviedolu kultūras vērojumi Latvijā" (2015), kā idejiskais autors ir Gatis Vanags. Šajā grāmatā ir apkopotas krāsainas fotogrāfijas no atšķirīgiem resursiem (muzeju fondiem, privātkolekcijām), laika periodiem un pilsētām. Fotogrāfijas un īsi komentāri ir grupēti astoņās nodaļās: Dzelzceļa informācijas zīmes; Vietu zīmes un norādījumu zīmes; Sabiedrisko iestāžu un tirdzniecības uzņēmumu reklāmas zīmes; "Rēgu zīmes - izzuduši reklāmas sienu gleznojumi"; Ēku fasāžu zīmes; Māju adrešu zīmes; Brīdinājuma, aizlieguma un norādījuma zīmes; Pieminekļi un pieminekļu zīmes.      Izdevu

Galvenie sociālie dalībnieki, kas plāno, organizē, izmanto un uzrauga lingvistiskās ainavas tekstus, ir „ valodas zīmju iniciatori (tekstuālās idejas autori) un īpašnieki , rakstveida informācijas veidotāji, otrkārt – tie ir arī valodas zīmju lietotāji , treškārt, institucionālajā līmenī – valsts valodas likuma apstiprinātāji un pārraudzītāji ” (Spolsky 2009: 65).   Papildus minami tādi sociālie dalībnieki kā valodas konsultanti (Latvijas gadījumā – Latviešu valodas aģentūras valodas konsultantes, Valsts valodas centra sabiedriskie palīgi), publisko tekstu izvietošanas atļaujas vai saskaņojuma sniedzēji (piem., Rīgas pilsētas būvvaldes Pilsētvides dizaina pārvaldes Valsts valodas un pilsētvides nodaļas ekspertes), lingvistiskās ainavas uzraudzītāji (Valsts valodas centrs), arī reklāmas aģentūras , drukātavas, publisko tekstu izvietotāji pilsētā, valodas zīmju pārveidotāji (piem., publisko tekstu sabojātāji, grafiti rakstītāji), arī zinātnieki un komentētāji .  Kad kāda valoda

Valodas pārvaldības pieeja ir definēta 20. gs. 80. gados un tā paredz situatīva gadījuma procesuālu izpēti, koncentrējot uzmanību uz vairākām metalingvistiskām darbībām, kas veido secīgu lingvistisko uzvedību ( linguistic behavior ) modeli: 1)  novirzes no normas (literārās valodas normas, valodas likuma) apzināta vai nejauša īstenošana konkrētā komunikatīvajā aktā; 2)   novirzes no normas (valodas prakses problēmas) pamanīšana; 3)   individuāla vai sociāla izvērtēšana (pozitīva vai negatīva); 4)   nepieciešamo labojumu sagatavošana un norādīšana; 5)  norādījumu ņemšana vērā (ieviešana jaunā valodas praksē), ignorēšana vai noraidīšana (Nekvapil 2016; Giger, Sloboda 2010). Tātad valodas pārvaldības process sākas, reaģējot uz kādu neatbilstību komunikatīvajām gaidām, un beidzas ar rezultātu, kas apmierina vai neapmierina iesaistītos sociālos dalībniekus: valodas prakses īstenotāju, procesa iniciatoru, uzraudzītāju, aizstāvjus vai kritizētājus.  Stabila valodas pārval