PILSĒTU TEKSTI KĀ LINGVISTISKĀS AINAVAS STĀSTI

Populārzinātniskais izdevums "Ceļvedis pilsētu tekstu izpētē" ir vienlaikus uzziņu līdzeklis lingvistiem, lingvodidaktisks materiāls pedagogiem un papildu mācību līdzeklis skolēniem/studentiem valodniecībā. Izdevuma pamatā ir trīs daļas: metodoloģiskā, teorētiskā un praktiskā daļa. Pirmā daļa ir paredzēta valodniekiem, valodas pedagogiem un tiem, kuri vēlas iepazīties ar lingvistiskās ainavas teoriju un jaunākajām pedagoģijas teorijām. Otrā un trešā daļa ir saistoša valodas apguvējiem un tiem, kurus interesē pilsētu tekstu daudzpusīga izpēte. 1. Metodoloģiskajā daļā tiek runāts par pedagogu pedagoģisko pārliecību, zīmju teorijām (izglītojošo semiotiku, multimodalitāti, lingvistisko ainavu) valodas mācīšanas pieejām un refleksīvo pedagoģiju, zināšanu veidošanās procesiem un tekstpratību. 2. Teorētisko daļu veido divas nodaļas, kurās populārzinātniski ir izklāstīti ar pilsētu tekstiem saistīti jautājumi, definēti galvenie termini (t. sk. svešvalodās) un sniegti ieteikumi prakt...

 Lai Tu iegūtu atbildi uz nosaukumā pieteikto jautājumu, piedāvāju trīs variantus. 1. Noskaties īsu (5 min) prezentāciju no LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas pasākuma "Zināšanu agora":  https://www.youtube.com/watch?v=4KGLIpGIGuU&t=37s 2. Noskaties grāmatas "Autentiski teksti valodas apguvē: teorijas, pieejas un pieredzes stāsti" tiešsaistes prezentācijas ierakstu (apm. 45 min.):  https://www.youtube.com/watch?v=nit0FtAHd_o&feature=youtu.be 3. Iegūsti savā īpašumā grāmatas "Autentiski teksti valodas apguvē: teorijas, pieejas un pieredzes stāsti" un "Ceļvedis pilsētu tekstu izpētē"! :) 

  “Authentic Texts in Language Acquisition: Theories, Approaches and Practices” is a linguo-didactics book in Latvian for prospective and new teachers of Latvian as a foreign language or of other foreign languages.  The book focuses on how to involve authentic texts (incl. city texts, or linguistic landscape (LL) signs) in language teaching. Which texts, tasks, strategies, and methods are the most appropriate for teaching foreign language in a communicative and contextualized way? How have linguistic landscape data and the LL approach been used to organize learning processes and develop textbooks in Latvia and worldwide?  Inspired by many scholars (e.g., K. Brandl, B. Cope, M. Kalantzis, J. C. Richards, T. S. Rodgers, E. Zyzik, C. Polio, D. Gorter, J. Cenoz, D. Malinowski, E. Krompák, C. A. Chapelle, S. Marten (Lazdiņa), H.F. Marten), the book combines :  - an overview of the latest theories and approaches in language pedagogy (e.g., multiliteracies, task-based lang...

             Bieži lingvistiskās kreativitātes un valodas spēles teorijā tiek aplūkotas metaforas kā spēle ar vārdiem un nozīmēm, ideju rituāls valodā un komunikācijā (Gay 1980, Pietarinen 2007, Kessler 2013). Ar tām valodniecībā (īpaši kognitīvajā lingvistikā) saprot lingvistiskus nozīmes pārnesumus, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību līdzību un kam piemīt ne tikai estētiska funkcija, bet arī konkrētas valodas lietotāju pasaules uztveres un domāšanas modeļu atainojošā funkcija (Lakoff, Johnson 1980). Tomēr pilsētvidē ir vērojamas ne tikai lingvistiskās metaforas, bet arī attēli, kas informāciju nodod netieši (pārnestā nozīmē).           Vācu valodnieks Štefans Keslers ( Steffan Kessler ) ir izstrādājis metaforu teoriju, kurā turpina semiotiķa Jurija Lotmaņa metaforu izpratni par ikoniskajām zīmēm (attēliem) un simboliskajām zīmēm (teikumiem un tekstiem to plašākajā nozīmē), ņemot vērā arī Umberto E...

LINGVISTISKĀ AINAVA: METODOLOĢIJA, IZPĒTES VIRZIENI, ATTĪSTĪBA Pošeiko, S. (2019). Lingvistiskā ainava.  Nacionālā enciklopēdija .  https://enciklopedija.lv/skirklis/52199-lingvistisk%C4%81-ainava Pošeiko, S. (2015).  Valodas un to funkcionalitāte pilsētu publiskajā telpā: Baltijas valstu lingvistiskā ainava . Disertācija. Rīga: LU.  http://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/31349/298-51593-Poseiko_Solvita_sp10146.pdf?sequence=1 . Lazdiņa, S.,  Pošeiko, S.,  Marten, H.F. (2013). Baltijas valstu lingvistiskā ainava: dati, rezultāti, nākotnes pētījumu perspektīvas.  Via Latgalica V , Rēzekne, 37.–49. lpp.  http://journals.ru.lv/index.php/LATG/article/view/1642 Lazdiņa, S., Marten, H.F.,  Pošeiko, S.  (2008). Lingvistiskās ainavas metode – netradicionāls ceļš multilingvisma jautājumu izpētē un mācīšanā. Zinātniski metodiskais žurnāls  Tagad . Nr. 1. Rīga: LVA, 43.–49. lpp. Pieejams:  http://maciunmacies...

Galvenie sociālie dalībnieki, kas plāno, organizē, izmanto un uzrauga lingvistiskās ainavas tekstus, ir „ valodas zīmju iniciatori (tekstuālās idejas autori) un īpašnieki , rakstveida informācijas veidotāji, otrkārt – tie ir arī valodas zīmju lietotāji , treškārt, institucionālajā līmenī – valsts valodas likuma apstiprinātāji un pārraudzītāji ” (Spolsky 2009: 65).   Papildus minami tādi sociālie dalībnieki kā valodas konsultanti (Latvijas gadījumā – Latviešu valodas aģentūras valodas konsultantes, Valsts valodas centra sabiedriskie palīgi), publisko tekstu izvietošanas atļaujas vai saskaņojuma sniedzēji (piem., Rīgas pilsētas būvvaldes Pilsētvides dizaina pārvaldes Valsts valodas un pilsētvides nodaļas ekspertes), lingvistiskās ainavas uzraudzītāji (Valsts valodas centrs), arī reklāmas aģentūras , drukātavas, publisko tekstu izvietotāji pilsētā, valodas zīmju pārveidotāji (piem., publisko tekstu sabojātāji, grafiti rakstītāji), arī zinātnieki un komentētāji .  Kad kā...

Valodas pārvaldības pieeja ir definēta 20. gs. 80. gados un tā paredz situatīva gadījuma procesuālu izpēti, koncentrējot uzmanību uz vairākām metalingvistiskām darbībām, kas veido secīgu lingvistisko uzvedību ( linguistic behavior ) modeli: 1)  novirzes no normas (literārās valodas normas, valodas likuma) apzināta vai nejauša īstenošana konkrētā komunikatīvajā aktā; 2)   novirzes no normas (valodas prakses problēmas) pamanīšana; 3)   individuāla vai sociāla izvērtēšana (pozitīva vai negatīva); 4)   nepieciešamo labojumu sagatavošana un norādīšana; 5)  norādījumu ņemšana vērā (ieviešana jaunā valodas praksē), ignorēšana vai noraidīšana (Nekvapil 2016; Giger, Sloboda 2010). Tātad valodas pārvaldības process sākas, reaģējot uz kādu neatbilstību komunikatīvajām gaidām, un beidzas ar rezultātu, kas apmierina vai neapmierina iesaistītos sociālos dalībniekus: valodas prakses īstenotāju, procesa iniciatoru, uzraudzītāju, aizstāvjus vai kritizēt...