EPITĀFIJA KĀ SAPRESĒTA LIECĪBA PAR CILVĒKU UN VIŅA DZĪVI
Kārtējo reizi man jāpārliecinās, ka visas mazās nejaušības, kas tīši un netīši pagadās ceļā, kaut kad savijas kopā un izveido brīnišķīgu stāstu - privātu vai sociālu, izklaidējošu un/ vai profesionālu. Kaut kas tanī visā ir vienlaikus noslēpumaini foršs un čupeit biedējošs vai vismaz iekšējo jutekļu pakutinošs. Ievads. Neplānota kapu pieminekļu lasīšana Kad es atkal biju nolēmusi izbraukt no pilsētas ( pēdējo divu mēnešu laikā šie braucieni ir kā burkāns ēzelēnam) , devos ar automašīnu pa Daugavas "otru" pusi. Neplānoti piestāju pie Seces evanģēliski luterāņu baznīcas. Tā no lielceļa izskatījās ļoti cēla un aicinoša. Lai gan man bija nojausma par dievnama nosaukumu (atrašanās vieta kā norāde :)), uzkāpjot nelielajā kalniņā, viesus sagaidošais stabiņš ar baznīcas pilno nosaukumu to tikai apstiprināja. Esi sveicināta, 18.gs. beigu ēka! Kāju izkustināšanas nolūkos nolēmu ielūkoties arī salīdzinoši nelielajā kapsētā. Te lielākoties ir redzami kapu