KOLEKTĪVĀS LINGVISTISKĀS AINAVAS LASĪŠANAS PIEREDZE STUDENTA SKATĪJUMĀ

Ļoti skaidri un spilgti atceros savu pirmo saskari ar lingvistiskās ainavas izpēti 2008. gadā. Studējot filoloģiju Rēzeknes Augstskolā (tag. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā vai RTA), mēs - filoloģijas maģistrantes - docenta Haiko F. Martena (Heiko F. Marten) vadībā devāmies laukā "valodu izlūkos", lai pēc tam mācītos iegūtos datus grupēt, analizēt un interpretēt. Gāja ļoti dažādi, bieži vien jautājumu bija vairāk nekā atbilžu, taču pētnieciskais process bija ļoti interesants :) Joprojām tas tāds liekas; vienmēr jūtos mazliet satraukti, attīstot kādu jaunu ideju vai projektiņu. 

Tradīcijas turpinās. Man bija patiess prieks lasīt RTA studentes Lindas Lazovskas raitā valodā uzrakstīto pieredzes stāstu par lingvistiskās ainavas izpēti kopā ar profesori Sanitu Lazdiņu. Ar abu atļauju publicēju to nemainītu šeit.

“Rēzeknes lingvistiskā ainava" 

Bija 8. oktobra devītā stunda, kad sāku posties uz skolu. Paņēmu no grāmatu plaukta kladi un kopētos materiālus. Tajā brīdī man ne prātā nenāca, ka šīsdienas lekcija būs nedaudz savādāka kā parasti, lai arī pasniedzēja mūs bija brīdinājusi par to jau iepriekš. Tikai kā saka tautā: “Pa vienu ausi ielido, pa otru izlido ārā.” Pirms lekcijām viss noritēja kā ierasti. Kāds bija satraucies, ka nav izpildījis mājasdarbus, tāpēc steigšus centās novērst ārkārtas situāciju. Kāds bija sabozies un smagi pūta. Kāds žāvāja... Bet jā, šāds skats nav nekāds retums mūsu grupā.

Tad atnāca pasniedzēja, un mēs visi aši saskrējām auditorijā.

“Pirmajā lekcijas daļā mēs pārrunāsim valodas pārvaldību ģimenē un pēc tam beidzot kolektīvi dosimies pētīt lingvistisko ainavu publiskajā telpā. Pats par sevi saprotams, ka atbilde “nē” netiks pieņemta. Vilksimies ārā pat, ja līs lietus vai birs krusa,” svinīgi noskaldīja profesore Sanita Lazdiņa, “tikai, lūdzu, saģērbieties siltāk, upuri mums nav vajadzīgi.”

“Viens upuris jau ir, tā ir Ērika. Viņas šodien nav skolā,” lietišķi noteica Dāniels, un visi sāka smieties.

Mūsu nelielais kopīgais pārgājiens aizsākās tepat akadēmijas gaiteņos, un daudziem par pārsteigumu pirmā pieturas vieta izrādījās 315. auditorija. Pasniedzēja pievērsa mūsu uzmanību spīdīgajai plāksnei, kas atradās blakus durvīm. Uz tās bija divi uzraksti: “315. auditorija” un “Lecture hall”. Rēzeknes Tehnoloģiju Akadēmijā uzraksti divās valodās tika ieviesti samērā nesen ar nolūku palīdzēt ārvalstu studentiem labāk orientēties mūsu skolā. Piestājām arī otrajā stāvā, kur pasniedzēja mūs aizveda līdz Goda auditorijai, kas veltīta profesoram Antonam Breidakam jeb “Ontonam Breidakam”, kā tas bija rakstīts uz metāla plāksnes. Jā, tieši tā! Akadēmijas gaiteņos var atrast ne tikai latviešu un angļu valodu, arī latgaliešu valoda šeit savrupi no citiem klusībā kaut kur mājo. Turpinājām savu ceļojumu pirmajā stāvā, kur vēlreiz pārliecinājāmies, ka, ja papētī apkārtni labāk, var sadzīt pēdas ne tikai latviešu valodai.

Pēc pastaigas pa akadēmiju izgājām paelpot svaigu gaisu. Diena bija auksta un vējaina, tomēr labā kompānijā šie nelielie trūkumi šķita nenozīmīgi. Kad pametām Rēzeknes Tehnoloģiju Akadēmijas teritoriju un nonācām uz ietves, apkārt pavērās skats uz visdažnedažādākajiem uzrakstiem. Spilgtas reklāmas un uzņēmumu logo, dinamiskas zīmes un modālas zīmes, monolingvālas zīmes un multilingvālas zīmes – un tas viss tepat Rēzeknē. Krāsu daudzveidīgums ņirba gar acīm, bet neapstādināmais sešinieks devās tālāk uz priekšu. Pirmais uzraksts, kuru sastapām ārpus skolas, bija veselības salona “Rebus” nosaukums. Tas izraisīja nelielu diskusiju, ka tik vārds “rebus” nav cēlies no latīņu valodas, tāpat kā vārds “humana”, kuru mēs uzgājām nedaudz vēlāk. Blakus salonam atradās sieviešu apakšveļas veikals “Sintija”. Tieši personvārdi bieži vien kalpoja uzņēmumiem par nosaukumu. Diskusiju vētru izraisīja arī nākamais uzraksts – “Jam Burger”. Tiem, kam angļu valoda nav sveša, šis nosaukums var likties smieklīgs vai vienkārši dīvains. Tikai pašam iestādes saimniekam zināms, ko īsti nozīmē “Jam Burger” un kāpēc viņš izvēlējiess šādu nosaukumu un ne citu.

Tātad līdz šim mēs bijām sastapuši zīmes latviešu valodā un angļu valodā, bet tagad, kad bijām nonākuši pie veikala “Atslēga”, mēs atradām uzrakstus arī krievu valodā. Zīmīgi, ka šeit tiek ievēroti Ministru Kabineta noteikumi, nosaukumiem latviešu valodā ir atvēlēta pirmā vieta, un tikai pēc tam tiem seko nosaukumi krievu valodā mazākā šriftā.

Lai arī cik skumji tas nebūtu, mūsu ceļojums nevarēja turpināties mūžīgi. Vēl uzkavējušies nelielu mirkli pie “naMode” veikala un uzskaitījuši visus zīmolu uzrakstus, kuri bija izvietoti veikala skatlogā, mēs pagriezāmies, lai dotos atpakaļ uz akadēmiju, kad pēkšņi ierunājās profesore Lazdiņa.

“Es gribētu iemalkot kādu tasīti kafijas... Kur mēs varētu piestāt un paēst pusdienas?” pasniedzēja jautājoši palūkojās un dāvāja mums savu silto smaidu.

Linda Lazovska

Izglītības, valodu un dizaina fakultātes
Lietišķās komunikācijas un tulkošanas
2. kursa studente