PILSĒTU REKLĀMAS TEKSTI RUNĀ PAR CILVĒKU VESELĪBU UN VESELĪBAS APRŪPI LATVIJĀ
Covid-19 ir
pārņēmis pasauli un cilvēku prātus. Tas liek domāt par veselību vairāk nekā
jebkad iepriekš (vismaz tik plašos apmēros), par cilvēku attiecībām un
informāciju, ko saņemam, apstrādājam, ņemam vērā vai ignorējam.
Šis ieraksts nav
par informatīviem, regulējošiem vai aizlieguma tekstiem Latvijā saistībā ar Covid-19,
jo es esmu mājās un ārā neeju veikt lingvistiskās ainavas izpēti (par to
sk. ierakstu Kā veikt lingvistiskās ainavas izpēti? Īsā versija, arī Pošeiko
2019, 2020). Taču esmu nolēmusi iziet cauri savai fotogrāfiju datu bāzei, lai
saprastu, kuri pilsētas teksti aktualizē jautājumu par cilvēku veselību un
drošību, kuri reklamē valsts vai privāto veselības aprūpi Latvijā un kā tas
tiek darīts.
Šobrīd varu identificēt piecpadsmit tekstu grupas, kas noteikti ir papildināmas un precizējamas; atsevišķi tekstu veidi varētu tikt attiecināmi arī uz citām, manis minētajām tekstu grupām. Tās ir:
1. Smēķēšanas aizlieguma zīmes vai smēķēšanas areālu norādošas zīmes.
2. Valsts medicīnas iestāžu (galvenokārt slimnīcu un poliklīniku) izvietotie
teksti: nosaukuma zīmes, norāžu zīmes.
3. Privāto veselības centru (t.sk. zobārstniecības kabinetu) izvietotie
teksti: nosaukumu zīmes, reklāmas ar piedāvātajiem pakalpojumiem, reklāmas par klienta
kartes priekšrocībām.
4. Medicīnas izstrādājumu ražotāju un tirgotāju izvietotie teksti: nosaukumu
zīmes, piedāvājumu klāsts.
5. Veselības apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju reklāmas par dažāda veida
apdrošināšanas iespējām un to nepieciešamību.
6. Medikamentu, uztura bagātinātāju, specifisku medicīnas iekārtu un līdzekļu reklāmas,
kas visbiežāk ir izvietotas pie aptiekām.
7. Reklāmas par drošību uz ceļa (galvenokārt, par nepieciešamību
piesprādzēties, nebraukšanu alkohola reibumā, braukšanas ātruma ievērošanu).
8. Atgādinājumi par veselības pārbaudēm noteiktām riska grupām un veselības
pasākumiem (piem., vakcināciju, prezervatīva lietojumu dzimumakta laikā).
9. Informatīvi paziņojumi par atsevišķām slimībām un/vai slimnieku grupām,
piemēram, HIV inficētajiem.
10. Sludinājumi par palīdzības sniegšanu grūtībās nonākušajiem (piem., ar depresiju
sirgstošajiem, fiziskās vai emocionālās vardarbības upuriem, alkoholiķiem,
narkomāniem).
11. Veselīgu dzīvesveidu sludinošas reklāmas (piem., reklāmas par veselīgu
pārtiku, sporta aktivitātēm, miega kvalitāti).
12. Oficiāli aicinājumi ziedot (galvenokārt asinis un naudu kādas personas vai grupas
ārstēšanās pakalpojumiem un līdzekļiem).
13. Drošības noteikumi un brīdinājuma
zīmes publiskās vietās: bērnu spēļu laukumos, parkos un dabas takās,
celtniecības darbu vietās, pie dzelzceļa sliedēm.
14. Uzņēmumu reklāmas, kurās ir iekļautas ar medicīnas jomu (piem., medicīnas
pakalpojumiem, terminiem) saistītas metaforas.
15. Teksti, kas izvietoti ārkārtējās situācijas apstākļos (piem., Covid-19).
15. Teksti, kas izvietoti ārkārtējās situācijas apstākļos (piem., Covid-19).
Kopumā šie
publiskie teksti ir paredzēti sabiedrības izglītošanai par savu un apkārtējo
cilvēku veselību, drošību un labsajūtu. Tie balstās lasītāju uzticēšanās
speciālistiem (ārstiem, farmaceitiem, apdrošinātājiem, atbildīgajiem
mehāniķiem), viņu zināšanām un profesionālajai pieredzei (pat, ja tas ir maldinoši).
Tīmeklī
var atrast dažādu medicīnas organizāciju, reklāmas mārketinga speciālistu un
kompāniju ieteikumus iedarbīgu reklāmu izveidei, ētikas principu un labas
morāles ievērošanai (piem., Guidelines for advertising of regulated health
services; Blue Corona; Lucas-Fehm
2012; Schenker, Arnold & London 2014). Ieteikumos ir tādas reklamēšanas
stratēģijas kā aktualitātes un neatliekamības izcelšana, uzticamu un viegli
pārskatāmu faktu lietošana, rakstveida teksta apjoma samazināšana, košu krāsu
un kreatīva attēla izmantošana. Tiek atzīts, ka daudzos gadījumos ilustrācija
(fotogrāfija, infografika, zīmējums) ir tā, kas piesaista uzmanību un izstāsta
stāstu. Tiek vairākkārt uzsvērts, ka reklāmas veidotājiem ir jārunā godīgi, saprotami,
vienkārši un tieši un ka nav jāizvairās no kreatīviem satura un formas risinājumiem.
Tad
nu nolēmu pievērst uzmanību tekstu saturam, informācijas nodošanas veidiem un
līdzekļiem. No iepriekš minētās datu bāzes atlasīju 73 fotogrāfijas, no
kurām daļa ir ievietota šī ieraksta beigās un kuras ilustrē iepriekš nosauktās
15 tekstu grupas. Aptieku un optiku nosaukumu zīmes vai reklāmas, kas
atkārtojas, pievienoju sarakstam tikai vienreiz.
Skaitliski
visvairāk ir smēķēšanas aizlieguma zīmju (11.att.), ko mēs redzam kā pie
valsts iestādēm, tā arī pie privātiem uzņēmumiem un nevalstiskām organizācijām.
Jau pierasts, ka 10 m no durvīm ir attālums, kurā smēķēt ir aizliegts; nesmēķētājiem
ir tiesības ieiet iekštelpās bez “izpeldēšanas” cauri cigarešu dūmu mākonim/-ņiem.
Realitātē gan ne vienmēr tas ir iespējams, bet par nesmēķētājiem publiskajā telpā
(vismaz juridiski) tiek domāts. Man mazliet komisks šķiet atgādinājums – Alkohola
lietošanai ir negatīva ietekme – alkoholisko dzērienu reklāmās. Varbūt tad
nevajag reklamēt nemaz? Ir viegli saprotama reklāmas formula: mēs zinām, ka
tas ir slikti, un zinām (pieņemam), ka Tu zini, taču tas nav nekas personīgs,
tikai bizness…; visa atbildība ir Tavās rokās.
Pirmā
vizuāli pamanāmā pazīme, kas vieno daudzus tekstus, ir sarkanās un zaļās
krāsas lietojums (piem., 1.-4. att.). Sarkani un/vai zaļi ir gan burti,
vārdi un teikumi, gan atsevišķi zīmes segmenti, teksta pamatnes (foni). No
vienas puses, uzmanības pievēršana un brīdinājuma izteikšana, no otras puses –
dzīvības un vitalitātes (veselības) simbolizēšana. Gandrīz kā luksofors, noteikti
skaties (!) – vispirms uzmanies (stāvi un gaidi) un tad dodies tālāk (turpini
rosīties)! Paskatāmies tuvāk 7. attēlu; te sarkanā krāsa līdztekus baltajai
krāsai ir izmantota aptiekas vienotajā reklāminformācijas koncepcijā. Abas krāsas
ir nosaukuma zīmē un reklāmā: tās ārējā daļā jeb rāmī, aptiekas logotipā, stilizētā
STOP ceļa zīmē (tā liek apstāties tieši pirms norādītās līnijas vai zīmes) ar
aptiekas saukli un fotogrāfijā redzamās sievietes (t.i. Janas Duļevskas) kleitā.
Sauklis – Rūpējies par savu veselību laicīgi! – eksplicīti norāda
uz preventīvo pasākumu (piem., vitamīnu lietošanu) nozīmi ikviena cilvēka dzīvē
un implicīti atklāj šīs aptiekas gatavību (misiju?) nodrošināt visu nepieciešamo
šo pasākumu īstenošanai. Savukārt 15. attēlā sarkanā krāsa tekstu vizuāli sagrupē
vairākās daļās – kāda cilvēka paziņojums par HIV, retorisks jautājums un
atbilde no HIV inficētā cilvēka, melnbalta fotogrāfija ar sievieti, ikonas, kas
parāda iespējamos inficēšanās ar HIV veidus, un ikonas, kas ilustrē situācijas,
kurās nevar iegūt HIV, informācija par ikgadējiem HIV testiem. Galvenā informācija
ir saistīta ar tekstu uz sarkana fona vai ar sarkaniem burtiem.
Mana
ekscerpēto fotogrāfiju kolekcija nav liela, tamdēļ pretendēt uz vispārinājumu
nevaru ne mirkli, tomēr interesants ir novērojums, ka tieši sieviete abās ar
HIV saistītās vides reklāmās ir parādīta kā inficētā (pat daļēji kā nāve – sk. prezervatīvu
reklāmu 19. att.). Ko lai saka, nabaga/veiksmīgie vīrieši.
Turpinot reklāmu
semiotisko apskatu, nevar nepamanīt attēlu metaforas (optiskās metaforas
– Kessler 2018: 26) vai multimodālas metaforas (metaforas, kas veidojas
rakstveida teksta un attēlu apvienojumā) reklāmās. Sevišķi spēcīga to retorika ir
reklāmās, kas saistītas ar drošību uz ceļa: nebraukšanu alkohola reibumā,
braukšanas ātruma nepārsniegšana, motociklistu respektēšana, piesprādzēšanās
braukšanas laikā. Noteikti šādas reklāmas ir pamanītas ceļa malā. Mums jāatzīst,
Latvija nevar lepoties ar izcilu braukšanas stilu; lai gan Ceļu satiksmes
drošības dienesta sniegtā informācija rāda, ka autoavārijās bojā gājušo un
cietušo skaits samazinās ar katru gadu, statistika ir sliktāka kā vairums ES
valstu (CSDD 2019). Kam ir interese, iesaku izlasīt DU pētnieču Solveigas Liepas
un Ilzes Oļenhovičas interesanto un metodoloģiski noderīgo rakstu par
metonīmijā balstītām multimodālām metaforām vides reklāmās, kas ir saistītas ar
šo tematu (Liepa, Oļenhoviča 2017).
Tipiska multimodāla
metafora ir saistīta ar smeldzošām sajūtām vēderā, kas tiek ilustrētas
ar uguns liesmām, piemēram, uz šķīvja vai kafijas krūzē. 2. attēlā ir
medikamenta “Rennie” reklāma, kurā ir verbāla metafora (kuņģi dedzina)
un divas attēlu metaforas (ēdiens (t.sk. sarkanais pipars) deg un
medikaments Rennie dzēš liesmas). Te tiek parādīta cēloņa-seku-risinājuma
sakarība: ass ēdiens izraisa smeldzošas (dedzinošas) sajūtas kuņģī un risinājums
ir Rennie, kas nodzēsīs uguni ‘mazinās/apturēs sāpes’. Tā
lūk – 24 ugunsdzēsēju brigādīte vienkopus, un darbiņš tiks vienmēr padarīts laikus.
Lai mazinātu risku
saslimt ar vēzi vai savlaicīgi konstatētu to, tiek veiktas dažādas kampaņas,
uzrunājot riska grupas vai to tuviniekus. 10. attēlā redzamā reklāma aktualizē
jautājumu par nepieciešamību veikt sieviešu krūšu pārbaudi, jo statistika parsaslimstību ar vēzi un mirušo sieviešu skaistu Latvijā ir diemžēl augsta. Reklāmā
meitas tēls un mātes un meitas attiecības tiek izmantotas, lai pievērstu vecākās
paaudzes sieviešu uzmanību krūšu pārbaudes nozīmei dzīvot spējai. Citādāka aina
ir 9. attēla reklāmā, te ķermeniskā un cilvēcisko attiecību vietā ir cilvēks kā
tehniska ierīce un veselības pārbaude ir pielīdzināta tehniskajai apskatei.
Tātad multimodālā metafora pauž – sieviete ir mašīna ar riteņiem (krūtīm),
uz ko norāda attēls, kam vajadzīga ikgadēja tehniskā pārbaude, ko mums
atklāj rakstveida teksts. Jautājums, vai sieviete virzās uz priekšu vai atpakaļgaitā
ar krūtīm?! Vienmēr? 😊 Lai
kā tur arī nebūtu (neba nu es mehāniķe), līdzīga reklāmas izveides koncepcija
ir vērojama arī 8. attēla reklāmā, kuras galvenā mērķauditorija ir vīrieši, kas
dzimuši pirms 1978. gada un kam jāpārbauda prostata. Vīrietis verbāli un
attēla veidā tiek pielīdzināts kādam automašīnas modelim (tātad – tehniskai ierīcei),
kam nepieciešams šķidrums tā funkciju veikšanai (vīrieša kā dzīves būtnes gadījumā
dzimumfunkcijas veikšanai un urinēšanai). Reklāma rāda, ka prostatas pārbaude
ir “īsts” vīru tests, zirga attēls liek domāt par automašīnas (vīrieša) zirgspēkiem.
Šīs pēdējās divas nedaudz
plašāk aplūkotās reklāmas noteikti ir uzmanību piesaistošas un provokatīvas tieši
šo metaforisko salīdzinājumu un cilvēku ķermeņa daļu stilizējumu dēļ (par to
liecina manu radu, draugu un kolēģu izrādītā interese un komentāri), tādējādi panākot
tās mērķi – cilvēku interesi un informācijas izlasīšanu. Abos aicinājumos
doties uz veselības pārbaudi ir iekļautas verbālās un attēlu metaforas, un tieši
reklāmu ilustrācijas ir tās, kas izstāsta lielāko daļu stāsta (resp., kas ir
svarīgs, par ko vispār ir runa).
Pievēršot uzmanību lingvistiskajām reklāmu pazīmēm, jāmin labskanība, kas tiek panākta ar vienādu burtu un zilbju skaita lietojumu (17. att.) un atskaņām (19., 21. att.), tāpat ar paralēlēm un pretstatījumiem (ko drīkst un ko nē, cilvēku esošie un iespējamie ieradumi). Kā piemērs Liepājas Tenisa sporta skolas reklāmas teksts: Teniss, tā nav tikai spēle, tas ir dzīvesveids.
Savukārt valodu
lietojuma sakarā jānorāda, ka 72 tekstos ir informācija latviešu valodā
(izņēmums – sludinājums krievu valodā, kas izvietots uz elektrības kastes
Liepājā, sk. 3.att.). Svešvalodu lietojums ir medikamentu reklāmās (sk. 16.
att.), apdrošināšanas kompāniju zīmēs (sk. 1. att.) un drošības noteikumos (sk.
18. att.).
Beigās vēlētos pateikt, ka Latvijas lingvistiskajā ainavā ir arī uz šo tematu attiecināmi teksti, kas pieder uzņēmumiem, kas nav saistīti ar medicīnu (jādomā, ka vismaz ne ar profesionālo). Tā, piemēram, telefona numurs 112, ko izmanto, lai piezvanītu un paziņotu par dzīvības briesmām, veselības problēmām un drošības apdraudējumu, ir iekļauts tulkojumu biroja “112 Tulkojumu palīdzības serviss” nosaukumā. 20. attēla izkārtne rāda, ka datoru servisa nosaukums ir “datoru ātrā palīdzība”. Abos gadījumos uzņēmumi acīmredzot piedāvā ļoti akūtu un neatliekamu darbu/ierīču “atveseļošanu”. 😊
Lai gan solīju nepievērsties Covid-19 tematikai, nevaru nepieminēt Rīgas centrā izvietotos aicinājumus palikt mājās. Cerams, ka katrs lasītājs tikai vienreiz paies/pabrauks garām un ievēros publiski izteiktos ieteikumus. Apbrīnojami, ka neapzināti piemērs ir 22. attēls, 2 cilvēki + divi metri darbojas arī šeit 😊
Izmantotā literatūra
Blue Corona. Measurable Marketing Solutions.
Pieejams: https://www.bluecorona.com/healthcare-advertising-campaigns/
Lucas-Fehm, L. (2012) Advertising and Health Care. Physicians News Digest.
Pieejams: https://physiciansnews.com/2012/04/13/advertising-and-health-care/
Medical Board of Australia. Guidelines for advertising
of regulated health services. Pieejams: https://apps.who.int/medicinedocs/documents/s17806en/s17806en.pdf
Pošeiko, S. (2019) Lingvistiskā
ainava. Nacionālā enciklopēdija. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/52199-lingvistisk%C4%81-ainava
Pošeiko, S. (2020) Lingvistiskā
ainava Latvijā. Nacionālā enciklopēdija. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/64532-lingvistisk%C4%81-ainava-Latvij%C4%81
Schenker, Y., Arnold, R.M., London, A. J. (2014) The
Ethics of Advertising for Health Care Services. The American
Journal of Bioethics. 14: 3, pp. 34-43.
CSDD (2019) Ceļu satiksmes negadījumu skaita dinamika
Latvijā. Pieejams: https://www.csdd.lv/celu-satiksmes-negadijumi/celu-satiksmes-negadijumu-skaits
Kessler, S. (2018) Theories of Metaphor. Revised. Berlin:
Logos Verlag.
Liepa, S., Oļenhoviča, I. (2017) Metonym-Based Multimodal
Metaphors are there to Keep You Safe and Sound. Valoda – 2017. Valoda dažādu
kultūru kontekstā. Proceedings of Scientific Readings XXVII. DU:
Akadēmiskais apgāds “Saule”, 116–126.
1. Dzīvības apdrošināšanas reklāma |
2. Medikamenta reklāma |
3. Sludinājums palīdzības sniegšanai narkomāniem un viņu radiniekiem |
5. Aicinājums palīdzēt vardarbībā cietušiem bērniem |
6. Veikala nosaukuma zīmes |
7. Aptiekas reklāma |
8. Aicinājums pārbaudīt prostatu |
9. Aicinājums pārbaudīt krūtis |
10. Aicinājums uz mamogrāfiju |
4. Valsts iestāžu nosaukumu zīmes |
11. Smēķēšanas aizliegums |
12. Ieteikums izvēlēties kāpnes lifta vietā |
13. Aptiekas kartes reklāma |
14. Atgādinājums izmantot bērnu drošības sēdeklīti automašīnā |
15. Informatīvs teksts par HIV inficētajiem |
16. Nervus nomierinoša medikamenta reklāma |
17. Rosinājums būt uzmanīgiem dzelzceļa sliežu tuvumā |
18. Šūpoļu lietošanas noteikumi |
19. Prezervatīvu lietošanas reklāma |
20. Datoru remontdarbnīcas reklāma |
21. Aicinājums ziedot asinis |
22. Ieteikums palikt mājās Covid-19 epidēmijas laikā |
Ļoti interesanta tēma! Daudz minēts par metaforu izmantošanu reklāmā. Pēc Jūsu domām, vai var apskatīt/pētīt/novērtēt valodas bagātību un attīstības spēju pēc vietējas reklāmas daudzveidības/oriģinalitātes/efektivitātes? Tas var būt laba tēma studiju darbam:)
AtbildētDzēstReklāmas jau pašreiz tiek daudz un plaši pētītas no atšķirīgiem aspektiem. Neredzu iemeslu, kādēļ valodas bagātības jautājums nevarētu tikt iztirzāts studiju darbā! :) Lai sokas!
Dzēst