Kad lingvistiskās ainavas pētījumi ierosina citus lingvistiskās ainavas pētījumus ;)


Ar milzīgu interesi lasīju RTA studentes lingvistiskās ainavas teorētisko un praktisko izziņu. 

Studente sava paveiktā darba pārskatā:
- parāda studēto literatūru un īsi komentē to;
- dalās ar personisko pieredzi lingvistiskās ainavas (LA) zīmju izmantojumā pedagoģiskiem mērķiem, mācot angļu valodu;
- detalizēti apraksta pētnieciskos soļus, kas veikti (apzināti un nejauši), lai izpētītu veikalu, ceļmalu un mežu LA zīmes dabas piesārņojuma jautājumu kontekstā.

P.S. Atbildes uz studentes jautājumiem publicētas komentāru sadaļā! :) 



RTA studentes Tatjanas Tarandas patstāvīgais darbs (vad. prof. Sanita Lazdiņa)

Mani pirmie soļi lingvistiskās ainavas izpētē


Pirmkārt, sākšu ar atzīšanos, ka es nebiju dzirdējusi un noteikti pati nebiju lietojusi jēdzienu “lingvistiskā ainava” pirms mēs, 1.kursa studentes, saņēmām uzdevumu, kurš tika saistīts ar jēdziena “lingvistiskā ainava” un valodnieces Solvitas Pošeiko emuāru pētīšanu pilsetuteksti.blogspot.com vietnē. Tiklīdz es izlasīju teorētiskus rakstus par lingvistisko ainavu Nacionālās enciklopēdijas vietnē un rakstu “Lingvistiskās ainavas metode – netradicionāls ceļš multilingvisma jautājumu izpētē un mācīšanā” (pieejams: https://maciunmacies.valoda.lv/wpcontent/uploads/2019/10/Tagad_1_08.pdf), es sapratu, ka man kā angļu valodas skolotājai tomēr ir bijusi neliela saskarsme ar lingvistiskās ainavas vienībām. Es iekļauju mācību stundās autentiskas rakstu valodas zīmes (kas tika nofotografētas Latvijā, Lielbritānijā un ASV), piedāvājot pamatskolas un vidusskolas skolēniem veikt izpēti par angļu valodas lietojuma funkcijām publiskajā telpā, mācoties dažādas tēmas, piemēram, “Ceļošana” (sk. 1.att.), “Orientēšanās pilsētā” (sk. 2.att.), “Ēdieni un dzērieni” (sk. 3.att.), “Apkārtējās vides aizsardzība” (sk. 4.att.).





Iedziļināšanās teorijā, kas ir lingvistiskā ainava, sākās ar S.Pošeiko emuāru “Pilsētu reklāmas teksti runā par cilvēku veselību un veselības aprūpi Latvijā”, “Kolektīvās lingvistiskās ainavas lasīšanas pieredze studenta skatījumā” un ““Valodas detektīvs” – ideja valodas nodarbībām” lasīšanu un podraides “Pieturzīmes” (par pieciem soļiem spoža uzņēmuma nosaukuma izveidei, lingvistisko ainavu, S.Pošeiko disertāciju un pēcdoktorantūras pētniecības projektiem) klausīšanos.

Mans uzdevums bija atstāt savu komentāru sociolingvistes S. Pošeiko blogā, bet viņas emuāri motivēja mani veikt savu mazo publiski aplūkojamo tekstu izpēti. Nolēmu pievērst uzmanību tekstiem kā lingvistiskās ainavas elementiem, kas ir saistīti ar aicinājumu apdomīgi un atbildīgi rīkoties pret apkārtējo vidi. Kāpēc šī tēma? Atļaušos nelielu atkāpi… 
Attālināto mācību procesa laikā es palīdzēju savai meitai tikt galā ar dažiem uzdevumiem, īpaši matemātikā un dabaszinībās. Kādu reizi dabaszinībās atkritumu savākšanas un pārstrādes temata ietvaros meitas uzdevums bija noskatīties informatīvi izglītojošu īsfilmu “Plastmasas maisiņa ceļš”, kurš vēlreiz aktualizē plastmasas maisiņu pārmērīga patēriņa radītās problēmas, vides piesārņojumu un rezultātā draudus cilvēka veselībai. Papildu uzdevums bija arī atbildēt uz jautājumiem, saistītiem ar doto tēmu. Tātad es uzzināju, ka plastmasas iepakojumi veido trešdaļu no visiem sadzīves atkritumiem. Neskatoties uz to, ka plastmasas maisiņi var būt pārstrādāti,  pārsvarā tie nonāk izgāztuvēs vai nokļūst dabā, kas ir visnomācošākais fakts. Bet zināms, ka plastmasas sadalīšanos dabā var ilgst vairākus simtus gadu. Turklāt, mēs ar meitu uzzinājām, ka 3. jūlijs pasaulē tiek atzīmēts kā Starptautiskā no plastmasas maisiņiem brīvā diena, mudinot cilvēkus atteikties no plastmasas maisiņu pārmērīga patēriņa.
         Būšu atklāta, ka es pati lietoju plastmasas maisiņus, pērkot dārzeņus vai sveramo pārtiku lielveikalos. Aizejot uz lielveikalu RIMI Hypermarket es toreiz piefiksēju savu skatu zīmei (rakstu valodai) (sk. 5.att.), kura informē pircējus par iespēju izmantot dabai draudzīgu maisiņu augļu vai dārzeņu iesaiņošanai. Mīnuss – tāds maisiņš maksā 0,99 €. Tomēr ir 3 svarīgi plusi – maisiņš var būt mazgājams veļas mašīnā, tas var būt  atkārtoti lietojams un tas nav kaitīgs dabai. 

Kad aizgāju pēc pirkumiem uz lielveikalu Maxima XX, dārzeņu un augļu nodaļā uz paliktņa ar pieejamiem plastmasas maisiņiem es arī ieraudzīju un nofotografēju zīmi (sk. 6.att.), kura mudina pircējus aizdomāties, vai viņiem ir tiešām nepieciešams izmantot plastmasas maisiņus. Lielveikalā Maxima XX ir arī atrodama dabai draudzīga plastmasas maisiņu aizvietošanas alternatīva par maksu.

Kā nākošais solis manā neoficiālajā pētījumā bija iepazīstināšanās ar Iepakojuma likumu. Uzzināju, ka Iepakojuma likuma 12.1 pantā ir noteikts, ka “Plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanas nodrošināšanai: 1) no 2019. gada 1. janvāra iepakotājs tirdzniecības vietā: a) plastmasas, tai skaitā vieglās plastmasas un oksonoārdāmās plastmasas, iepirkumu maisiņus patērētājiem neizsniedz bez maksas, izņemot ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus, [..]”[1] Turklāt, Iepakojuma likuma 12.1 pants nosaka, ka “ 2) no 2025. gada 1. janvāra iepakotājs tirdzniecības vietā aizstāj vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus, izņemot ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus, ar iepakojumu no papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem.”[2] Es uzskatu šos Iepakojuma likuma grozījumus par ļoti vērtīgiem vides aizsardzības jomā.
Gandrīz visos veikalos pircējiem ir pieejami plastmasas maisiņi. Es kā pircējs iepērkos arī Citro un Labais veikalos, bet tikai RIMI  lielveikalos pamanīju informatīvās zīmes, kas motivē cilvēkus atbildīgāk izturēties pret dabu (sk. 7.att.) un izmantot papīra iepirkuma maisiņus plastmasas maisiņu vietā.

Analizējot krāsas, vizuāli pamanāmā pazīme, kas vieno rakstveida tekstus 6. un 7. attēlā, ir zaļās krāsas lietojums gan fonā, gan burtu noformējumā. Zaļā krāsa noteikti tiek asociēta ar dabu. Zināms, ka sarkana krāsa vienmēr piesaista uzmanību, un tāpēc informatīvā zīme 5. attēlā ir ielikta sarkanajā rāmī.
Ārkārtējās situācijas laikā viena no manējiem iemīļotājiem sporta nodarbēm, lai atbrīvoties no stresa un noguruma, ir bijusi riteņbraukšana ārpus pilsētas. Braucot ar divriteni Rēzekne-Ančupāni-Makašāni-Ķipļuki virzienā es diemžēl redzēju vairākas nelegālas izgāztuves ceļa malās (sk. 8.att.) un daudzās vietās pamestus sadzīves atkritumus, proti, ēdienu un dzērienu iepakojumus, stikla un PET pudeles, dzērienu skārda bundžas, tukšas cigarešu paciņas, protams, plastmasas maisiņus un citus atkritumus.

Par spīti organizētajām Lielajām Talkām ar mērķi attīrīt dabu no atkritumiem, dodot tai iespēju atveseļoties, padarīt mūsu valsti par tīrāko un sakoptāko vietu, braucot pa ceļiem caur mežiem, man radās tāds iespaids, ka atkritumu daudzums mūsu mežos nevis samazinās, bet pieaug. No vienas puses, mums ir vēlme dzīvot sakoptā un ekoloģiski tīrā vidē. Bet no otras puses, izskatās, ka daudziem grūti mainīt savus ieradumus: domāt tikai par sevi; domāt, ka atkritumi, ja vien tie nav pieskaitāmi bīstamo atkritumu kategorijai un ir nelieli, dabai nekādu ļaunumu nenodara; domāt, ka kāds cits sakops pēc viņiem.
Iebraucot Ančupānos, uzreiz tiek pamanāmas brīdinošās zīmes (sk. 9.att.) par to, ka uzmanīgi jārīkojas ar uguni mežā un jāsargās no ērcēm. Kā arī ir izvietota informatīvā zīme (sk. 10.att.), kas aicina ikvienu, dodoties pastaigās mežā, ievērot, pirmkārt, koronavīrusa piesardzības pasākumus un, otrkārt, neaizmirst aiznest no meža savus atkritumus (5. punkts).




         Ziemeļu rajonā ceļa malā, izbraucot no pilsētas, tiek izvietota brīdinājuma zīme (sk. 11.att.) ar mērķi aizliegt izkraut atkritumus tajā vietā. Lasītājs tiek informēts par naudas soda uzlikšanu, ja atkritumu apsaimniekošanas noteikumi tiks pārkāpti.

Nobeigums

1) Runājot par valodas zīmju lingvistisko noformējumu, visi teksti kā lingvistiskās ainavas valodas zīmju materiāli ir monolingvāli, tikai latviešu valodā. Tiek ievērota valsts valodas politika.
2) S.Pošeiko akcentē multimodālu metaforu lietojumu reklāmās (“Pilsētu reklāmas teksti runā par cilvēku veselību un veselības aprūpi Latvijā”). Pirmkārt, neesmu pārliecināta, ka īsti sapratu jēdzienu “multimodāla metafora”. Es nepamanīju nekādu metaforu informatīvajās zīmēs, kuras es nofotografēju.
3) S. Pošeiko atzīmē, ka “par tipiskiem valodas zīmju mākslinieciskās izveides līdzekļiem ir uzskatāmi: lielie sākumburti visā tekstā, burtu fonta, izmēra un krāsu maiņas, stilizēti burti un dažādi attēli. Šie noformējuma paņēmieni ir uztverami par stabilu publisko tekstu izveides un būtiskākās informācijas izcelšanas tradīciju.”[3] Manuprāt, redzamajās valodas zīmēs, kuras es nofotografēju, arī tiek izmantoti vairāki tipiski mākslinieciskie izveides līdzekļi. Es uzskatu, ka gan fona, gan burtu krāsu izvēle visās lingvistiskās ainavas vienībās ir arī veiksmīga, kas ļauj labi uztvert nepieciešamu informāciju.
4) Es nevaru izdarīt nekādus pamatotus vispārinošus secinājumus par šo konkrēto tekstu (5., 6., 7. attēls) ietekmi uz valodas zīmju lietotājiem, jo es neveicu informatīvo zīmju lasītāju jeb pircēju interviju, tātad neieguvu kvalitatīvus datus.
Iespējami intervijas jautājumi:
1. Jautājumi lielveikalu darbiniekam/vadītājam:
1.1. Kad tika novietota šī informatīvā zīme (5., 6., 7.attēls)?
1.2. Vai Jūs uzskatāt šo zīmi par ietekmīgu?
1.3. Cik daudz atkārtoti lietojamo maisiņu tiek pirkts?
2. Iespējami jautājumi pircējiem:
2.1. Vai Jūs lietojat plastmasas maisiņus dārzeņu, augļu vai citas sveramās pārtikas iesaiņošanai?
2.2. Vai Jūs zināt, cik kaitīgi ir plastmasas maisiņi dabai, ja tie nokļūst dabā?
2.3. Vai Jūs pievērsāt uzmanību rakstveida ziņojumam (5., 6. attēls), kurš akcentē nepieciešamību saudzēt dabu un atteikties no plastmasas maisiņu lietošanas?
2.4. Vai Jūs esat ar mieru maksāt par dabai nekaitīgu un atkārtoti lietojamo iesaiņošanas maisiņu?
2.5. Vai Jūs zināt, ka 3. jūlijs ir Starptautiskā no plastmasas maisiņiem brīvā diena?
2.6. Vai Jūs varēsiet atteikties no plastmasas maisiņu lietošanas kaut 3.jūlijā? Vispār?
2.7. Cik bieži Jūs nākat pēc pirkumiem ar savu paņemto līdzi auduma vai papīra iepirkuma maisiņu?
2.8. Vai Jūs lasāt informāciju uz informatīvām zīmēm publiskās vietās un ņemat to vērā?
2.9. Vai Jūs redzējāt mūsu pilsētas ielās citas publiski aplūkojamas rakstveida zīmes, kuras aktualizē apkārtējās vides problēmas un mudina cilvēkus rūpēties par dabu?

5) Man nav informācijas (kvalitatīvu datu), vai dažādu grupu valodas zīmju lietotāji, proti, pircēji (liel)veikalos, atpūtnieki, kuri dodas pie dabas, autobraucēji, pievērš uzmanību zīmēm, kuras ir attiecināmas uz izvēlēto tēmu, un vai tās ietekmē viņu rīcību, saistībā ar atbildīgo attieksmi pret apkārtējo vidi.
6) Manuprāt, tas var būt subjektīvi, mūsu pilsētas ielās nav izvietoti publiski redzamie teksti, kuri būtu paredzēti aktualizēt apkārtējās vides problēmas un mudināt sabiedrību aizdomāties, kas būtu jādara vai nav jādara dabas labā.
7) Nav skaidri jēdzieni: AUTOHTONĀ daudzvalodība, MULTIMODĀLA metafora, DIAHRONISKĀ lingvistiskā ainava.
8) Vai uzraksti uz T-krekliem var būt uzskatīti par lingvistiskās ainavas valodas zīmju materiāliem?
9) Vai uzziņu un metodiskais materiāls “Ceļvedis pilsētu tekstu izpētē” ir jau izdots?

Mans raksts tapa vairāku dienu laikā, gan S.Pošeiko emuāru un citu rakstu par lingvistisko ainavu lasīšana un informācijas analizēšana, gan publiski aplūkojamu valodas zīmju par izvēlēto tēmu fotografēšana, gan teksta rakstīšana. Uz doto brīdi es nezinu, kā es varu komentēt valodnieces S.Pošeiko rakstus/emuārus, bet noteikts darbs pamatlīmenī un laiks tiešām tika ieguldīts lingvistiskās ainavas kā sociolingvistikas pētījuma objekta un tās pamatfunkciju izpētē.




[1]Iepakojuma likums. LR likums, pieņemts Rīgā 2002.g. 9.janvārī, 25.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2018., Latvijas Vēstnesis, interneta vietne Likumi.lv
[2]Iepakojuma likums. LR likums, pieņemts Rīgā 2002.g. 9.janvārī, 25.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2018., Latvijas Vēstnesis, interneta vietne Likumi.lv
[3]Pošeiko, S. (2016). Lingvistiskā ainava diahroniskā skatījumā: Daugavpils piemērs. VIA SCIENTIARUM III. Ventspils, 77.–102. https://www.liepu.lv/uploads/files/Via%20scientiarum%203%20(2016).pdf

Komentāri

  1. Paldies, Tatjana, par Tavu darbu un interesanto stāstījumu. Paldies, ka rosināji aizdomāties par vides jautājumu aktualizēšanu un skaidrošanu lingvistiskajā ainavā!

    Raudzīšu atbildēt uz Taviem jautājumiem.
    1. Multimodālas metaforas nav (nebūs) iekļautas visos publiskajos tekstos. Metaforas (nozīmju pārnesumi) kopumā visbiežāk ir iekļautas literāros tekstos un publicistikas tekstos (piem., tīmeklī lasāmās ziņās), taču dažreiz tās redzamas arī apdzīvotu vietu publiskajā telpas tekstos, piemēram, reklāmās, afišās un grafiti tekstos. Multimodālas metaforas ir tādas metaforas, kuru nozīme veidojas, lasot verbālu tekstu un aplūkojot attēlu (fotogrāfiju vai zīmējumu) kopā. Paskaties vēlreiz ierakstu par reklāmām, kas ir saistītas ar veselības aprūpi (https://pilsetuteksti.blogspot.com/2020/04/pilsetu-teksti-runa-par-cilveku.html), īpašu uzmanību pievēršot 2., 8. un 9. attēlu aprakstam. Varbūt angļu versija šķiet vieglāk uztverama? Ieskaties te - https://pilsetuteksti.blogspot.com/2020/04/health-and-health-care-advertising.html. Manuprāt, ļoti viegli uztvert ir multimodālo metaforu, kas ir iekļauta metodiskā žurnāla "Tagad" rakstā par multimodāliem tekstiem kopumā -https://maciunmacies.valoda.lv/wp-content/uploads/2019/10/TAGAD_1.2018_web_small.pdf (sk. 110. lpp.

    2. Diahroniskā lingvistiskā ainava ir laikā mainīga (varbūt nemainīga?) lingvistiskā ainava. Tās izpētes pieeja paredz analizēt kādas vietas lingvistisko ainavu atšķirīgos laika periodos, salīdzinot, kas ir mainījies un kas palicis nemainīgs. Skatītas tiek ne tikai valodas, bet arī valodas lietojuma regulējošie dokumenti un cilvēku attieksmes pret valodām.

    3. Autohtonas valodas ir kādas vietas pirmiedzīvotāju valodas. Latvijā par tādu ir uzskatāma lībiešu valoda. Neesmu pārliecināta, ka emuārā ir lietots vārdu savienojums autohtonā daudzvalodība, taču varbūt to varētu uztvert kā pirmiedzīvotāju vairāku valodu lietojumu?! :)

    4. Uzraksti uz T-krekliem, somām, cepurēm, kurpēm u.tml. - ir uztverami par publiski uztveramiem tekstiem, ja mēs tos redzam :) Tradicionālās LA izpētes aizstāvji uzskata, ka šādus tekstus nevajadzētu iekļaut pētījumos, jo tie ir personiski (varbūt cilvēks, kas iet pētniekam pa priekšu, negrib, ka viņa mugura un mugursoma tiek fotografēta?). Taču ir LA pētnieki, kas labprāt tomēr iekļauj pētījumos arī šādus tekstus. Līdzīgi - neviennozīmīga attieksme ir pret tetovējumiem. Kur ir tā robeža starp publisku un privātu informāciju?
    Savukārt arvien biežāk tiek raksturotas kustīgās zīmes - reklāmas, informatīvi teksti, sludinājumi u.c. uzraksti - uz transporta līdzekļiem (tramvajiem, autobusiem, vieglajām automašīnām utt.).

    Pēdējais jautājums - ehh, kaut tik viegli un raiti rakstītos darbi :) Uzziņu un metodiskais līdzeklis "Ceļvedis pilsētas tekstu izpētē" ir procesā. Cāļus skaita rudenī? :) Jā, un varbūt interesants liksies uzziņu līdzeklis "Latviešu valodas apguve pastaigās pa pilsētu", kurš domāts pedagogiem, kas māca latviešu valodu kā svešvalodu? Lai gan akcents uz latviešu valodu, var jau noderēt idejas angļu valodas mācīšanai.

    Lai viss sokas un izdodas!

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

EPITĀFIJA KĀ SAPRESĒTA LIECĪBA PAR CILVĒKU UN VIŅA DZĪVI

Metaforas lingvistiskajā ainavā. Lingvistiskās un vizuālās jeb optiskās metaforas

Ilustrēta pilsētas vārdnīca