Kad lingvistiskās ainavas pētījumi ierosina citus lingvistiskās ainavas pētījumus ;)
Ar milzīgu interesi lasīju RTA studentes lingvistiskās ainavas teorētisko un praktisko izziņu.
Studente sava paveiktā darba pārskatā:
- parāda studēto literatūru un īsi komentē to;
- dalās ar personisko pieredzi lingvistiskās ainavas (LA) zīmju izmantojumā pedagoģiskiem mērķiem, mācot angļu valodu;
- detalizēti apraksta pētnieciskos soļus, kas veikti (apzināti un nejauši), lai izpētītu veikalu, ceļmalu un mežu LA zīmes dabas piesārņojuma jautājumu kontekstā.
P.S. Atbildes uz studentes jautājumiem publicētas komentāru sadaļā! :)
RTA studentes Tatjanas Tarandas patstāvīgais darbs (vad. prof. Sanita Lazdiņa)
Mani pirmie soļi lingvistiskās ainavas izpētē
Pirmkārt,
sākšu ar atzīšanos, ka es nebiju dzirdējusi un noteikti pati nebiju lietojusi
jēdzienu “lingvistiskā ainava” pirms mēs, 1.kursa studentes, saņēmām uzdevumu,
kurš tika saistīts ar jēdziena “lingvistiskā ainava” un valodnieces Solvitas
Pošeiko emuāru pētīšanu pilsetuteksti.blogspot.com
vietnē. Tiklīdz es izlasīju teorētiskus rakstus par lingvistisko ainavu Nacionālās
enciklopēdijas vietnē un rakstu “Lingvistiskās ainavas metode – netradicionāls
ceļš multilingvisma jautājumu izpētē un mācīšanā” (pieejams: https://maciunmacies.valoda.lv/wpcontent/uploads/2019/10/Tagad_1_08.pdf), es sapratu, ka man kā angļu valodas
skolotājai tomēr ir bijusi neliela saskarsme ar lingvistiskās ainavas vienībām.
Es iekļauju mācību stundās autentiskas rakstu valodas zīmes (kas tika
nofotografētas Latvijā, Lielbritānijā un ASV), piedāvājot pamatskolas un
vidusskolas skolēniem veikt izpēti par angļu valodas lietojuma funkcijām
publiskajā telpā, mācoties dažādas tēmas, piemēram, “Ceļošana” (sk. 1.att.), “Orientēšanās
pilsētā” (sk. 2.att.), “Ēdieni un dzērieni” (sk. 3.att.), “Apkārtējās vides
aizsardzība” (sk. 4.att.).
Iedziļināšanās
teorijā, kas ir lingvistiskā ainava, sākās ar S.Pošeiko emuāru “Pilsētu
reklāmas teksti runā par cilvēku veselību un veselības aprūpi Latvijā”,
“Kolektīvās lingvistiskās ainavas lasīšanas pieredze studenta skatījumā” un ““Valodas
detektīvs” – ideja valodas nodarbībām” lasīšanu un podraides “Pieturzīmes” (par
pieciem soļiem spoža uzņēmuma nosaukuma izveidei, lingvistisko ainavu,
S.Pošeiko disertāciju un pēcdoktorantūras pētniecības projektiem) klausīšanos.
Mans
uzdevums bija atstāt savu komentāru sociolingvistes S. Pošeiko blogā, bet viņas
emuāri motivēja mani veikt savu mazo publiski aplūkojamo tekstu izpēti. Nolēmu
pievērst uzmanību tekstiem kā lingvistiskās ainavas elementiem, kas ir saistīti
ar aicinājumu apdomīgi un atbildīgi rīkoties pret apkārtējo vidi. Kāpēc šī
tēma? Atļaušos nelielu atkāpi…
Attālināto mācību procesa laikā es palīdzēju
savai meitai tikt galā ar dažiem uzdevumiem, īpaši matemātikā un dabaszinībās. Kādu
reizi dabaszinībās atkritumu savākšanas un pārstrādes temata ietvaros meitas
uzdevums bija noskatīties informatīvi izglītojošu īsfilmu “Plastmasas maisiņa
ceļš”, kurš vēlreiz aktualizē plastmasas
maisiņu pārmērīga patēriņa radītās problēmas, vides piesārņojumu un rezultātā draudus
cilvēka veselībai. Papildu uzdevums bija arī atbildēt uz jautājumiem,
saistītiem ar doto tēmu. Tātad es uzzināju, ka plastmasas iepakojumi veido
trešdaļu no visiem sadzīves atkritumiem. Neskatoties uz to, ka plastmasas
maisiņi var būt pārstrādāti, pārsvarā
tie nonāk izgāztuvēs vai nokļūst dabā, kas ir visnomācošākais fakts. Bet
zināms, ka plastmasas sadalīšanos dabā var ilgst vairākus simtus gadu.
Turklāt, mēs ar meitu uzzinājām, ka 3.
jūlijs pasaulē tiek atzīmēts kā Starptautiskā no plastmasas maisiņiem brīvā
diena, mudinot cilvēkus atteikties no plastmasas maisiņu pārmērīga patēriņa.
Būšu atklāta, ka es pati
lietoju plastmasas maisiņus, pērkot dārzeņus vai sveramo pārtiku lielveikalos. Aizejot
uz lielveikalu RIMI Hypermarket es toreiz
piefiksēju savu skatu zīmei (rakstu valodai) (sk. 5.att.), kura informē
pircējus par iespēju izmantot dabai draudzīgu maisiņu augļu vai dārzeņu
iesaiņošanai. Mīnuss – tāds maisiņš maksā 0,99 €. Tomēr ir 3 svarīgi plusi –
maisiņš var būt mazgājams veļas mašīnā, tas var būt atkārtoti lietojams un tas nav kaitīgs dabai.
Kad
aizgāju pēc pirkumiem uz lielveikalu Maxima
XX, dārzeņu un augļu nodaļā uz paliktņa ar pieejamiem plastmasas maisiņiem
es arī ieraudzīju un nofotografēju zīmi (sk. 6.att.), kura mudina pircējus
aizdomāties, vai viņiem ir tiešām nepieciešams izmantot plastmasas maisiņus. Lielveikalā
Maxima XX ir arī atrodama dabai draudzīga plastmasas maisiņu aizvietošanas
alternatīva par maksu.
Kā
nākošais solis manā neoficiālajā pētījumā bija iepazīstināšanās ar Iepakojuma
likumu. Uzzināju, ka Iepakojuma likuma 12.1 pantā ir noteikts, ka
“Plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanas nodrošināšanai: 1) no
2019. gada 1. janvāra iepakotājs tirdzniecības vietā: a) plastmasas, tai skaitā
vieglās plastmasas un oksonoārdāmās plastmasas, iepirkumu maisiņus patērētājiem
neizsniedz bez maksas, izņemot ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus,
[..]”[1]
Turklāt, Iepakojuma likuma 12.1 pants nosaka, ka “ 2) no 2025. gada
1. janvāra iepakotājs tirdzniecības vietā aizstāj vieglās plastmasas iepirkumu
maisiņus, izņemot ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus, ar iepakojumu no
papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem.”[2] Es
uzskatu šos Iepakojuma likuma grozījumus par ļoti vērtīgiem vides aizsardzības
jomā.
Gandrīz
visos veikalos pircējiem ir pieejami plastmasas maisiņi. Es kā pircējs iepērkos
arī Citro un Labais veikalos, bet tikai
RIMI lielveikalos pamanīju informatīvās zīmes,
kas motivē cilvēkus atbildīgāk izturēties pret dabu (sk. 7.att.) un izmantot
papīra iepirkuma maisiņus plastmasas maisiņu vietā.
Analizējot
krāsas, vizuāli pamanāmā pazīme, kas vieno rakstveida tekstus 6. un 7. attēlā,
ir zaļās krāsas lietojums gan fonā, gan burtu noformējumā. Zaļā krāsa noteikti
tiek asociēta ar dabu. Zināms, ka sarkana krāsa vienmēr piesaista uzmanību, un
tāpēc informatīvā zīme 5. attēlā ir ielikta sarkanajā rāmī.
Ārkārtējās
situācijas laikā viena no manējiem iemīļotājiem sporta nodarbēm, lai
atbrīvoties no stresa un noguruma, ir bijusi riteņbraukšana ārpus pilsētas.
Braucot ar divriteni Rēzekne-Ančupāni-Makašāni-Ķipļuki virzienā es diemžēl
redzēju vairākas nelegālas izgāztuves ceļa malās (sk. 8.att.) un daudzās vietās
pamestus sadzīves atkritumus, proti, ēdienu un dzērienu iepakojumus, stikla un
PET pudeles, dzērienu skārda bundžas, tukšas cigarešu paciņas, protams, plastmasas
maisiņus un citus atkritumus.
Par
spīti organizētajām Lielajām Talkām ar mērķi attīrīt dabu no atkritumiem, dodot
tai iespēju atveseļoties, padarīt mūsu valsti par tīrāko un sakoptāko vietu,
braucot pa ceļiem caur mežiem, man radās tāds iespaids, ka atkritumu daudzums mūsu
mežos nevis samazinās, bet pieaug. No vienas puses, mums ir vēlme dzīvot
sakoptā un ekoloģiski tīrā vidē. Bet no otras puses, izskatās, ka daudziem grūti
mainīt savus ieradumus: domāt tikai par sevi; domāt, ka atkritumi, ja vien tie
nav pieskaitāmi bīstamo atkritumu kategorijai un ir nelieli, dabai nekādu
ļaunumu nenodara; domāt, ka kāds cits sakops pēc viņiem.
Iebraucot
Ančupānos, uzreiz tiek pamanāmas brīdinošās zīmes (sk. 9.att.) par to, ka
uzmanīgi jārīkojas ar uguni mežā un jāsargās no ērcēm. Kā arī ir izvietota informatīvā
zīme (sk. 10.att.), kas aicina ikvienu, dodoties pastaigās mežā, ievērot,
pirmkārt, koronavīrusa piesardzības pasākumus un, otrkārt, neaizmirst aiznest
no meža savus atkritumus (5. punkts).
Ziemeļu rajonā ceļa malā, izbraucot no
pilsētas, tiek izvietota brīdinājuma zīme (sk. 11.att.) ar mērķi aizliegt
izkraut atkritumus tajā vietā. Lasītājs tiek informēts par naudas soda
uzlikšanu, ja atkritumu apsaimniekošanas noteikumi tiks pārkāpti.
Nobeigums
1) Runājot par valodas zīmju lingvistisko
noformējumu, visi teksti kā lingvistiskās ainavas valodas zīmju materiāli ir monolingvāli,
tikai latviešu valodā. Tiek ievērota valsts valodas politika.
2) S.Pošeiko akcentē multimodālu metaforu
lietojumu reklāmās (“Pilsētu reklāmas teksti runā par cilvēku veselību un
veselības aprūpi Latvijā”). Pirmkārt, neesmu pārliecināta, ka īsti sapratu
jēdzienu “multimodāla metafora”. Es nepamanīju nekādu metaforu informatīvajās
zīmēs, kuras es nofotografēju.
3) S. Pošeiko atzīmē, ka “par tipiskiem
valodas zīmju mākslinieciskās izveides līdzekļiem ir uzskatāmi: lielie
sākumburti visā tekstā, burtu fonta, izmēra un krāsu maiņas, stilizēti burti un dažādi attēli. Šie
noformējuma paņēmieni ir uztverami par stabilu publisko tekstu izveides
un būtiskākās informācijas izcelšanas tradīciju.”[3] Manuprāt,
redzamajās valodas zīmēs, kuras es nofotografēju, arī tiek izmantoti vairāki
tipiski mākslinieciskie izveides līdzekļi. Es uzskatu, ka gan fona, gan burtu krāsu
izvēle visās lingvistiskās ainavas vienībās ir arī veiksmīga, kas ļauj labi
uztvert nepieciešamu informāciju.
4) Es nevaru izdarīt nekādus pamatotus
vispārinošus secinājumus par šo konkrēto tekstu (5., 6., 7. attēls) ietekmi uz
valodas zīmju lietotājiem, jo es neveicu informatīvo zīmju lasītāju jeb pircēju
interviju, tātad neieguvu kvalitatīvus datus.
Iespējami intervijas jautājumi:
1. Jautājumi lielveikalu
darbiniekam/vadītājam:
1.1. Kad tika novietota šī informatīvā zīme
(5., 6., 7.attēls)?
1.2. Vai Jūs uzskatāt šo zīmi par ietekmīgu?
1.3. Cik daudz atkārtoti lietojamo maisiņu tiek
pirkts?
2. Iespējami jautājumi pircējiem:
2.1. Vai Jūs lietojat plastmasas maisiņus
dārzeņu, augļu vai citas sveramās pārtikas iesaiņošanai?
2.2. Vai Jūs zināt, cik kaitīgi ir plastmasas
maisiņi dabai, ja tie nokļūst dabā?
2.3. Vai Jūs pievērsāt uzmanību rakstveida
ziņojumam (5., 6. attēls), kurš akcentē nepieciešamību saudzēt dabu un
atteikties no plastmasas maisiņu lietošanas?
2.4. Vai Jūs esat ar mieru maksāt par dabai
nekaitīgu un atkārtoti lietojamo iesaiņošanas
maisiņu?
2.5. Vai Jūs zināt, ka 3. jūlijs ir
Starptautiskā no plastmasas maisiņiem brīvā diena?
2.6. Vai Jūs varēsiet atteikties no plastmasas
maisiņu lietošanas kaut 3.jūlijā? Vispār?
2.7. Cik bieži Jūs nākat pēc pirkumiem ar savu
paņemto līdzi auduma vai papīra iepirkuma maisiņu?
2.8. Vai Jūs lasāt informāciju uz informatīvām
zīmēm publiskās vietās un ņemat to vērā?
2.9. Vai Jūs redzējāt mūsu
pilsētas ielās citas publiski aplūkojamas rakstveida zīmes, kuras aktualizē
apkārtējās vides problēmas un mudina cilvēkus rūpēties par dabu?
5) Man nav informācijas (kvalitatīvu datu),
vai dažādu grupu valodas zīmju lietotāji, proti, pircēji (liel)veikalos,
atpūtnieki, kuri dodas pie dabas, autobraucēji, pievērš uzmanību zīmēm, kuras
ir attiecināmas uz izvēlēto tēmu, un vai tās ietekmē viņu rīcību, saistībā ar atbildīgo
attieksmi pret apkārtējo vidi.
6) Manuprāt, tas var būt subjektīvi, mūsu
pilsētas ielās nav izvietoti publiski redzamie teksti, kuri būtu paredzēti aktualizēt
apkārtējās vides problēmas un mudināt sabiedrību aizdomāties, kas būtu jādara
vai nav jādara dabas labā.
7) Nav skaidri jēdzieni: AUTOHTONĀ
daudzvalodība, MULTIMODĀLA metafora, DIAHRONISKĀ lingvistiskā ainava.
8) Vai uzraksti uz T-krekliem var būt
uzskatīti par lingvistiskās ainavas valodas zīmju materiāliem?
9) Vai uzziņu un metodiskais materiāls
“Ceļvedis pilsētu tekstu izpētē” ir jau izdots?
Mans raksts tapa vairāku dienu laikā,
gan S.Pošeiko emuāru un citu rakstu par lingvistisko ainavu lasīšana un
informācijas analizēšana, gan publiski aplūkojamu valodas zīmju par izvēlēto
tēmu fotografēšana, gan teksta rakstīšana. Uz doto brīdi es nezinu, kā es varu
komentēt valodnieces S.Pošeiko rakstus/emuārus, bet noteikts darbs pamatlīmenī un
laiks tiešām tika ieguldīts lingvistiskās ainavas kā sociolingvistikas pētījuma
objekta un tās pamatfunkciju izpētē.
[1]Iepakojuma likums. LR likums, pieņemts Rīgā 2002.g. 9.janvārī, 25.10.2018. likuma
redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2018., Latvijas Vēstnesis, interneta vietne
Likumi.lv
[2]Iepakojuma likums. LR likums, pieņemts Rīgā 2002.g. 9.janvārī, 25.10.2018. likuma redakcijā,
kas stājas spēkā 28.11.2018., Latvijas Vēstnesis, interneta vietne Likumi.lv
Paldies, Tatjana, par Tavu darbu un interesanto stāstījumu. Paldies, ka rosināji aizdomāties par vides jautājumu aktualizēšanu un skaidrošanu lingvistiskajā ainavā!
AtbildētDzēstRaudzīšu atbildēt uz Taviem jautājumiem.
1. Multimodālas metaforas nav (nebūs) iekļautas visos publiskajos tekstos. Metaforas (nozīmju pārnesumi) kopumā visbiežāk ir iekļautas literāros tekstos un publicistikas tekstos (piem., tīmeklī lasāmās ziņās), taču dažreiz tās redzamas arī apdzīvotu vietu publiskajā telpas tekstos, piemēram, reklāmās, afišās un grafiti tekstos. Multimodālas metaforas ir tādas metaforas, kuru nozīme veidojas, lasot verbālu tekstu un aplūkojot attēlu (fotogrāfiju vai zīmējumu) kopā. Paskaties vēlreiz ierakstu par reklāmām, kas ir saistītas ar veselības aprūpi (https://pilsetuteksti.blogspot.com/2020/04/pilsetu-teksti-runa-par-cilveku.html), īpašu uzmanību pievēršot 2., 8. un 9. attēlu aprakstam. Varbūt angļu versija šķiet vieglāk uztverama? Ieskaties te - https://pilsetuteksti.blogspot.com/2020/04/health-and-health-care-advertising.html. Manuprāt, ļoti viegli uztvert ir multimodālo metaforu, kas ir iekļauta metodiskā žurnāla "Tagad" rakstā par multimodāliem tekstiem kopumā -https://maciunmacies.valoda.lv/wp-content/uploads/2019/10/TAGAD_1.2018_web_small.pdf (sk. 110. lpp.
2. Diahroniskā lingvistiskā ainava ir laikā mainīga (varbūt nemainīga?) lingvistiskā ainava. Tās izpētes pieeja paredz analizēt kādas vietas lingvistisko ainavu atšķirīgos laika periodos, salīdzinot, kas ir mainījies un kas palicis nemainīgs. Skatītas tiek ne tikai valodas, bet arī valodas lietojuma regulējošie dokumenti un cilvēku attieksmes pret valodām.
3. Autohtonas valodas ir kādas vietas pirmiedzīvotāju valodas. Latvijā par tādu ir uzskatāma lībiešu valoda. Neesmu pārliecināta, ka emuārā ir lietots vārdu savienojums autohtonā daudzvalodība, taču varbūt to varētu uztvert kā pirmiedzīvotāju vairāku valodu lietojumu?! :)
4. Uzraksti uz T-krekliem, somām, cepurēm, kurpēm u.tml. - ir uztverami par publiski uztveramiem tekstiem, ja mēs tos redzam :) Tradicionālās LA izpētes aizstāvji uzskata, ka šādus tekstus nevajadzētu iekļaut pētījumos, jo tie ir personiski (varbūt cilvēks, kas iet pētniekam pa priekšu, negrib, ka viņa mugura un mugursoma tiek fotografēta?). Taču ir LA pētnieki, kas labprāt tomēr iekļauj pētījumos arī šādus tekstus. Līdzīgi - neviennozīmīga attieksme ir pret tetovējumiem. Kur ir tā robeža starp publisku un privātu informāciju?
Savukārt arvien biežāk tiek raksturotas kustīgās zīmes - reklāmas, informatīvi teksti, sludinājumi u.c. uzraksti - uz transporta līdzekļiem (tramvajiem, autobusiem, vieglajām automašīnām utt.).
Pēdējais jautājums - ehh, kaut tik viegli un raiti rakstītos darbi :) Uzziņu un metodiskais līdzeklis "Ceļvedis pilsētas tekstu izpētē" ir procesā. Cāļus skaita rudenī? :) Jā, un varbūt interesants liksies uzziņu līdzeklis "Latviešu valodas apguve pastaigās pa pilsētu", kurš domāts pedagogiem, kas māca latviešu valodu kā svešvalodu? Lai gan akcents uz latviešu valodu, var jau noderēt idejas angļu valodas mācīšanai.
Lai viss sokas un izdodas!
Paldies, Solvita, par izvērsto atbildi!
Dzēst