"VĀRDS UN TĀ PĒTĪŠANAS ASPEKTI"

   2019. gada 28. un 29. novembrī Liepājas Universitātē norisinājās 24. starptautiskā zinātniskā konference "Vārds un tā pētīšanas aspekti", kurā šoreiz viens no galvenajiem diskusiju jautājumiem bija zinātniskās valodas atšķirīgie izpētes aspekti. Tamdēļ tikai likumsakarīgi, ka gan konferences atklāšanas sēdē, gan darba sekcijās tika pieminēts augstākās izglītības diskursā aktuālā tēma - promocijas darbu rakstīšanas un aizstāvēšanas valoda. Aizstāvot latviešu valodas lietojuma tiesības, uzrunās un referātos tika ievītas smalkas metaforas un izteiktas kritiskas piezīmes par globalizācijas tendencēm (vismaz tām, kas attiecas uz valodas prestižu un lietojumu).

    Taču, atgriežoties pie konferences pārskata, noteikti jāuzteic organizatoru lieliskais darbs. Man bija patiess prieks vērot, ka viss norit precīzi laikā un augstā zinātniskā kvalitātē. Viss, ko dzirdēju, ļoti patika un iedvesmoja, pat ja temati tiešā veidā nebija saistīti ar manām zinātniski pētnieciskajām interesēm. No konferences atklāšanas sēdes vēlētos izcelt profesores Diānas Laivenieces referātu "Infinitīva izvēle un lietojums mērķa formulējumā zinātniskajos rakstos latviešu valodā (2008-2018)", kurā valodniece pievērsa uzmanību pētījuma mērķa un raksta mērķa formulējuma šķīrumam un to izveides lingvistiskajiem paņēmieniem. Tas, manuprāt, lielākajai daļai klātesošo lika aizdomāties, vai un kā paši mēdz formulēt raksta mērķi. 

  Noklausoties Regīnas Kvašītes, Ivetas Kopankinas un Agneses Dubovas referātos, izkristalizējās viena no konferences galvenajām idejām - jebkura vārda (t.sk. termina) izvēle un lietojums ir ļoti rūpīgi apdomājams, lai izvairītos no nevēlamiem pārpratumiem un nekonsekvences. 

 Papildus vēlētos pieminēt valodnieces Svetlanas Polkovņikovas interesanto referātu par promocijas darbu recenzijās izmantotajiem valodas līdzekļiem uzslavu, iebildumu un ieteikumu izteikšanai, jaunās zinātnieces Ingas Laizānes pārskatu par latviešu valodas kā svešvalodas mācību grāmatās ievietotajiem tekstiem, Ilzes Auziņas prezentēto grupas darbu par kļūdu tipiem latviešu valodas apguvēju tekstos, Elīnas Veinbergas ziņojumu par atsevišķām konceptuālajām metaforām 1918. un 1919. g. "Kurzemes Vārdā", kā arī Jūlijas Zālītes priekšlasījumu par runātāju (ekspertu) maiņu vācu un latviešu politiskajos raidījumos. 
  Varbūt atsevišķos priekšlasījumos nedaudz pietrūka teorētisko atziņu ievijuma vai plašāka/dziļāka skatījuma uz pētījuma objektu pārliecinošākam zinātniskajam ziņojumam.

    Es, kā izrādās, šajā konferencē piedalījos otro reizi. Pirmā mana dalība konferencē notika 2013. gadā, kad runāju par Baltijas valstu individuālo uzņēmumu nosaukumiem leksiski semantiskā aspektā. Ir pat publicēts zinātniskais raksts, par ko biju piemirsusi :)

Pošeiko, S. (2014). Komerciālie ergonīmi Baltijas valstu lingvistiskajā ainavā. Vārds un tā pētīšanas aspekti. Nr. 18 (2). Liepāja, 178.–193. lpp.

   Šoreiz mans referāts "Jēdzienu izpratne kā stūrakmens zinātniskās valodas attīstībai: lingvistiskās ainavas terminoloģijas apguve un lietojums vidusskolā" bija par izstrādes procesā esošo uzziņu materiālu "Ceļvedis pilsētas tekstu izpētē" un tanī iekļautajiem tekstiem un uzdevumiem, kas paredzēti padziļinātai terminu izpratnei un atbildīgam turpmākam lietojumam. Mana zinātniskā un pedagoģiskā pārliecība šī referāta sakarā balstās uz divām galvenajām idejām:

- ikviena termina pilnīgu apguvi nodrošina gan rūpīga definīciju izzināšana dažādos uzziņas avotos (vārdnīcās, enciklopēdijās, zinātniskajos un populārzinātniskajos rakstos), gan tā funkcionalitātes noskaidrošana atšķirīgos teksta žanros (Kā cilvēki to lieto presē, TV, radio, daiļliteratūrā, emuāros u.tml.? Kāda ir cilvēku attieksme pret šo terminu?), gan arī patstāvīga termina definīcijas formulēšana ar saviem vārdiem, balstoties uz kritiski apgūto informāciju;

- ikviena valoda ir cilvēka resurss (zināšanu bagātība); jo vairāk valodu mēs zinām, jo plašāku informāciju varam iegūt par izzināmo jautājumu vai terminu. Definīcijas un skaidrojumi citās valodās palīdz skolēniem/studentiem paraudzīties uz jautājumu/terminu plašāk un dziļāk, arī attīstīt viņu multilingvālo kompetenci.

    Pašās beigās, vien jāpiebilst, ka man bija liels prieks būt Liepājas Universitātē divas dienas, lai satiktos un parunātos ar jau zināmiem zinātniskajiem draugiem un kolēģiem, kā arī lai iepazītos ar jauniem pētniekiem, kam patiesi interesē valodas daudzpusīgās izpētes iespējas.


Konferencē es piedalījos ar pēcdoktorantūras projekta "Pilsētu lingvistiskā ainava kā daudzpusīgs resurss Baltijas valstīs: valodnieka, uzņēmēja un studenta perspektīva" (Vienošanās Nr.1.1.1.2/VIAA/1/16/011) finansiālu atbalstu.